Print This Post

Kāds darbs, tādi augļi – apūdeņošanas sistēma Kaboverdē

Zaļā raga arhipelāgā, kur trūkst bagātīgu resursu, dārzkopība iepriekšējos gadsimtos bija būtisks pārtikas un iztikas avots. Īpaši banānu audzēšana palīdzēja zemniekiem nodrošināt ienākumus un apgādāja vietējās kopienas. Taču Kaboverdes lauksaimniecības pētniecības un attīstības institūta vadītāja Nora Silva stāsta, ka deviņdesmitajos gados vairums plantāciju diemžēl cieta no sausuma, piesārņojuma un slimībām.

Jaunā gadu tūkstoša sākumā lauksaimniecības nozares atlabšanas izredzes bija visai necilas, un tas apdraudēja iztiku, sociālekonomisko attīstību un nodrošinājumu ar pārtiku. “Reiz šajos laukos auga banānkoki,” Silva stāsta, rādīdama lauku Santakrusā, “bet tagad te nekā vairs nav.”

Eiropas Savienība mēģina apturēt šo tendenci un tāpēc finansēja apūdeņošanas sistēmas ierīkošanu Santjagu salā, lai veicinātu lauksaimniecības atveseļošanos. Tika izbūvēti lieli ūdens rezervuāri, un pie jaunajām plantācijām uzstādīja tvertnes, no kurām atzarojas caurulīšu tīkls, kas nodrošina ūdens padevi pēc regulāra intervāla.

Sistēma nu ir ierīkota, un tagad pienākusi zemnieku kārta ķerties pie darba – piemēram var minēt Žoāu S.F. no Santakrusas. Viņš nolēma apstrādāt laukus un iestādīja banānkokus, kas šā projekta ietvaros bija ievesti no Kanāriju salām un Brazīlijas. Vēlāk viņš ar laukstrādniekiem kopa stādījumus, līdz banānkoki bija gatavi dot ražu.

Žoāu skaidro, ka Kaboverdē galvenās lauksaimniecības kultūras tagad ir pupas un kukurūza, ko izmanto tādu vietējo ēdienu gatavošanā kā katchupa un feijoada. “Tomēr arī tos ir grūti audzēt, jo ir maz nokrišņu, un ražu var ievākt tikai reizi gadā. Banāniem ir tāda priekšrocība, ka tos var novākt cauru gadu, jo augļi nobriest četru mēnešu laikā.”

Atsācis audzēt banānus, Žoāu papildināja savu rūpalu ar citām kultūrām – mango, ananāsiem un cukurniedrēm. Tās ir tikai dažas no lauksaimniecības kultūrām, ko var audzēt, izmantojot apūdeņošanas sistēmas priekšrocības un tehnisko palīdzību. Pārējie lauksaimnieki turpat netālu audzē pitaijas, kazenes, avenes, mellenes, makadāmiju riekstus, ličijas u.c. Turklāt ES finansētie dārzkopības pētījumi palīdz Žoāu pilnvērtīgāk izmantot ražošanas kapacitāti, nodrošināt augstu produkcijas kvalitāti un īstenot stratēģiju, kas novērš slimības viņa laukos un gādā par stādījumu ilgstošu pastāvēšanu.

Projekts jau ir devis iespēju 178 zemniekiem apstādīt pašiem savus laukus. 43 no tiem ir sievietes. Atbalstot Žoāu un citus lauksaimniekus, kuri no jauna apsēj laukus, paplašina un kopj stādījumus, šī programma sekmē ātraudzēšanas ieviešanos. “Projekts ir visnotaļ ilgtspējīgs,” saka ES vēstnieks Žozē Manuels Pintu Teišeira, “jo no saknēm augošos dzinumus var izmantot jauniem stādiem.”

Nesenais lauksaimniecības uzplaukums ir ievērojami sekmējis vietējās ekonomikas attīstību un nodrošinājis pārtiku iedzīvotājiem. Žoāu ievāktā produkcija galvenokārt ir domāta vietējam tirgum, bet viņš ir sācis to eksportēt arī uz citām salām, īpaši tur, kur ir attīstīts tūrisms. “Ražošanas jauda un kvalitāte ir ļoti augstas,” viņš paskaidro, “ja turpināsim tāpat, drīz varēsim eksportēt preces ārpus Kaboverdes.”

Uzlabotā vietējo produktu piegāde nāk par labu arī saliniekiem, jo cilvēkiem ir pieejamas zemākas cenas un svarīgas uzturvielas. Banāni ir īpaši vērtīgi, jo tajos ir daudz šķiedrvielu un kālija. Šķiedrvielas palīdz, piemēram, stabilizēt gremošanas sistēmu, novēršot caurejas izraisītu dehidrāciju, kuras dēļ mirst ne mazums bērnu un zīdaiņu. Šī programma, kas mazina ārkārtēju nabadzību, nepietiekamu uzturu un bērnu mirstību, palīdz Kaboverdei sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.

Sāk parādīties darba augļi, un ieguvēji ir galvenokārt zemnieki un vietējā sabiedrība. Tiek apstādīti vēl jauni lauki, un tas apliecina mikroirigācijas projektu nozīmi sociālekonomiskās attīstības veicināšanā un ES apņemšanos gādāt par nodrošinātību ar pārtiku pasaulē, ilgtspējīgu vidi un iekļaujošu izaugsmi. Kā teica Žoāu: “Audzējot banānus, visi būs paēduši!”

Sākotnēji publicētshttps://europa.eu/eyd2015/lv/european-union/stories/week-40-sharing-fruits-our-labour-cape-verde