Print This Post

A.Apine: Kur ved izvairīšanās no nodokļu maksāšanas

Ir grūti runāt par nodokļiem, neizraisot spēcīgus viedokļus un asociācijas – ar nodokļiem dažādās formās sastopas katrs valsts iedzīvotājs. Tā ir tēma par kuru katram būs viedoklis un uzskati – nodokļu jomā viedokļu daudzveidības netrūkst. Taču top skaidrs, ka stabili ienākumi no nodokļiem veido valsts budžetu, kurš pēc tam tiek sadalīts pa jomām un kura sadale ietekmē visu iedzīvotāju dzīves labklājību. Taču ir grupa, kura, pateicoties savam izmēram un ietekmei, spēj izvairīties no nodokļiem. Tās ir lielās multinacionālās kompānijas.

Šī bloga raksta mērķis ir iepazīstināt ar vispārējo situāciju, un skaidrot, kādēļ ir svarīgi, lai tas būtu jautājums, kurš tiktu risināts starptautiskā līmenī, jo tā ir problēma, kuru valstis nevar risināt bez starptautiskas sadarbības. Raksts skaidros, kādēļ izvairīšanās no nodokļiem pasliktina kopējo ekonomisko situāciju un rada vispārējas problēmas.

Pateicoties starptautiskajai likumdošanai, ir diezgan daudz mazu valstu, kurās ir reģistrēti lielu peļņu gūstoši uzņēmumi – kādēļ? Tādēļ, ka bieži vien šīm valstīm ir ļoti mazas vai pat neesošas nodokļu likmes lieliem uzņēmumiem. Tas gan nenozīmē, ka kompānija savu darbību galvenokārt veic tur, tas pārsvarā nozīmē to, ka kompānija nemaksā nodokļus tur, kur tā pārsvarā darbojas vai atrodas fiziski. Kā spilgts piemērs kalpo Lielbritānijas noslēgtais līgums ar Google, kurā Google jāsamaksā 130 miljoni mārciņu valstij, kas sākotnēji var šķist daudz, taču patiesībā tas ir mazāk par 3 procentiem no kopējiem Google ienākumiem (aptuveni 7, 2 miljardi mārciņu). [1] Izvairīšanās no nodokļiem liek Eiropai katru gadu zaudēt ap 1 triljonu.[2] Lai gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija tiecas panākt to, lai lielās kompānijas vairāk maksātu nodokļos, tomēr pagaidām tas tiek darīts nepietiekošā apmērā, un it īpaši no tā cieš attīstības valstis. Multinacionālās kompānijas var pārvietot savus ienākumus starp savām meitas kompānijām un caur dažādiem trūkumiem starptautiskajā likumdošanā, izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Šāda starptautiskā kārtība īpaši kaitē mazajiem un vidēja izmēra uzņēmumiem, kuriem nav kapacitātes organizēt savas darbības tā, lai tie varētu izvairīties no nodokļu maksāšanas. Lielajām kompānijām proporcionāli ir mazāks nodokļu rēķins, kas samazina to izmaksas un veido tiem negodīgas priekšrocības. Būtībā tie ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī valstu iedzīvotāji, kas maksā šo rēķinu. Valstu iedzīvotāji tādā veidā, ka budžetā nenonāk nauda, kurai tur būtu jānonāk, ja valstī tiek veikta lielo kompāniju darbība. Protams, no otras puses, var argumentēt, ka arī izvairīšanās no nodokļiem veido situāciju, kurā valsts gūst kaut kādus ienākumus, taču kopumā tas izveido situāciju, kurā valstis sacenšas par to, kurai būs mazāki nodokļi, kas palīdz lielajām kompānijām, bet ne vairumam iedzīvotāji, kuri godprātīgi maksā savus nodokļus. Nauda, kas tiek pazaudēta no izvairīšanās no nodokļiem varētu tikt izmantota, lai attīstītu infrastruktūru, investētu skolās un slimnīcās. Taču iemesls, kādēļ valstis nevēlas parakstīties zem stingrākiem noteikumiem, ir tieši tas, ka arī izvairīšanās sniedz valstij kaut kādus ienākumus, kuri var tikt izmantoti. Tāpēc šī ir problēma, ar kuru ir jācīnās globālā līmenī, citādi rezultāti, kuri tiks sasniegti nebūs vērtīgi- ir nepieciešams vienots piegājiens, kurā valstis apzinās, ka šī pašreizējā situācija nav pieņemama. Valstīm gan nav intereses to darīt, ja vien nav sabiedrības spiediena un vispārējas apzināšanās par esošo problēmu.

Alīna Apine

[1] The Guardian, „Google tax deal not ‘a glorious moment’, says minister”, 31 January 2016, http://www.theguardian.com/technology/2016/jan/31/google-tax-deal-not-a-glorious-moment-says-minister
[2] Reuters, „EU losing 1 trillion euros a year to tax dodging,” 12 April 2013,
http://www.reuters.com/article/us-eu-tax-vanrompuy-idUSBRE93B0KC20130412