Print This Post

L. Rozenštrauha: Nodokļu ieņēmumu zaudējumi Latvijā

IKEA_in_Bletchley_-_geograph.org.uk_-_1317453Lielo korporāciju un uzņēmumu vidū izplatīta prakse ir mēģinājumi pēc iespējas vairāk samazināt savus izdevumus. Nereti tas iekļauj izvairīšanos no nodokļiem. Izplatītākais veids, kā to realizēt, ir visa uzņēmuma vai tā daļu reģistrēšana valstī ar zemiem korporatīvajiem nodokļiem. Tādā veidā peļņas nodokļu ieņēmumi, kuri pienāktos valstij, kurā uzņēmums ir reģistrēts, tiek novirzīti “trešajai personai”, atņemot tā reģistrācijas valstij lielu daļu potenciālo budžeta ieņēmumu. Bet vai zaudējumi vienmēr ir lielāki par ieguvumiem? Kādi vēl faktori būtu jāņem vērā, analizējot situāciju nodokļu jomā? Šajā rakstā tiks meklētas atbildes uz minētajiem jautājumiem, apskatot, konkrēti, “IKEA” ienākšanu Latvijā un citas ar nodokļu ieņēmumu zaudējumiem saistītas problēmas šajā valstī.

Zviedru mēbeļu un mājas interjera preču milzis “IKEA” iemantojis sliktu slavu saistībā ar ilgstošu izvairīšanos no korporatīvo nodokļu maksāšanas. Lai izvairītos no Zviedrijas un Apvienotās Karalistes augstajiem korporatīvajiem nodokļiem, uzņēmuma dibinātājs Ingvars Kamprāds 40 gadus pavadīja Šveicē. Tur viņam izdevās samazināt izdevumus, daļu peļņas novirzot meitas uzņēmumam (1). “IKEA” ir filiāle Lietuvā, kas ir viena no Baltijas valstīm. Nesen tika noslēgta vienošanās par uzņēmuma filiāles atvēršanu arī Latvijā. Tas izraisīja debates par to, kādi būtu potenciālie šāda notikuma ieguvumi un zaudējumi. Lai arī “IKEA” Latvijai maksātu īpašuma un darbaspēka nodokli, nodokļu ieņēmumu novirzīšana varētu būtiski ietekmēt vietējā budžeta apmērus.

No otras puses, franšīzes ienākšana Latvijā varētu būt liels ieguvums valstij, jo tiktu radītas jaunas darba vietas un stimulēta šobrīd stagnācijā nonākusī ekonomika. Otrs būtiskākais ieguvums būtu loģistikas jautājumu atrisināšana. Latviešiem vairs nebūtu jābrauc uz Lietuvu plašākas labu un izdevīgu mēbeļu izvēles meklējumos, vairāk naudas ieplūstu vietējā ekonomikā un mazāk tiktu kaimiņvalstij. Neskatoties uz to, ja “IKEA” turpinātu nodokļu apiešanas praksi arī Latvijā, mūsu valstij ietu secen būtisks daudzums ekonomiskajai, sociālajai un kultūras attīstībai nepieciešamo nodokļu ieņēmumu. Tie būtu vajadzīgi, piemēram, minimālās mēnešalgas palielināšanai un bezmaksas augstākās izglītības nodrošināšanai, kas pēdējā laikā kļuvis īpaši aktuāli (2).

Lai gan noteiktu kompāniju izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir nopietna problēma, tas nav vienīgais veids, kā tiek zaudēti potenciāli nodokļu ieņēmumi. To var nodrošināt arī patērētāju izvēle par labu ārzemju nevis vietējiem produktiem. Par noteiktu produktu ražošanu vai pārdošanu iegūtie nodokļu ieņēmumi šādā gadījumā nonākt to ražotājvalsts budžetā. Ir divi iemesli, kādēļ var tikt izdarīta izvēle par labu ārzemju produktiem. Pirmkārt, tā ir produktu cena. Kā norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure, Latvijā ir tikai mazie uzņēmumi, kuri nevar atļauties ražot lētāku pārtiku kā ārzemju ražotāji. Tādēļ vietējie produkti bieži vien ir dārgāki par importētajiem produktiem (3) un latviešu patērētāji ne vienmēr var tos atļauties. Ja šo pašu produktu lētāk piedāvā ārzemju ražotājs, pircējs, visticamāk, izvēlēsies to.

Vēl viens iemesls, kādēļ tiek izvēlēti ārzemju produkti ir vietējo alternatīvu trūkums. Kā piemēru tam varu minēt veģetārus un vegānus produktus. Pēdējo gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc tiem ir būtiski pieaudzis (4, 5), sasniedzot arī Latviju (6). Mūsu valstī aizvien vairāk tiek diskutēts par uzturu bez gaļas un, iespējams, citiem dzīvnieku produktiem. Kā pierādījums tam kalpo nesenā tiesas prāva par veģetāra uztura atļaušanu Ikšķiles Brīvajā skolā (7). Tas ir par iemeslu latviešu pārtikas tirgotāju izvēlei savos veikalos piedāvāt aizvien plašāku veģetāro un vegāno produktu klāstu. Diemžēl liela daļa no tiem nav vietējie produkti. Ir iespējams nopirkt Latvijā audzētus graudaugus, dārzeņus un pākšaugus. Tomēr tas neattiecas uz tā saucamajiem “specializētajiem produktiem”, kā piemēram, gaļas aizvietotājiem, augu pienu, buljonu vai vegāno saldējumu. Tāpat ir ar uztura bagātinātājiem un apaviem. Šī iemesla pēc Latvijā dzīvojošie veģetārieši un vegāni izvēlas pirkt citās valstīs, piemēram, Zviedrijā, Itālijā vai ASV ražotas preces, veicinot uzņēmējdarbību un garantējot nodokļu ieņēmumus šajās valstīs, nevis Latvijā. Šādā veidā Latvijai tiek atņemts liels potenciāls. Taču ne tikai patērētāji ir pie vainas.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir būtiski mainījušies pirkšanas paradumi un pieprasījums, taču ražotāji, šķiet, nav spējuši tam pielāgoties. Domāju, ka Latvijas ražotājiem būtu nepieciešams veikt izmaiņas piedāvāto produktu klāstā, nodrošinot lielākus ieņēmumus gan sev, gan valstij. Manuprāt, arī Latvijā dzīvojošie veģetārieši un vegāni labprātāk izvēlētos vietējos produktus nevis ārzemju, ja būtu tāda iespēja.

 

Autore: Liene Rozenštrauha, LAPAS brīvprātīgā, VA Komunikācijas un sabiedrisko attiecību 2.kursa studente


Atsauces:

  1. How IKEA Billionaire Legally Avoided Taxes From 1973 Until 2015. Retrieved from: https://www.forbes.com/sites/robertwood/2015/11/02/how-ikea-billionaire-legally-avoided-taxes-from-1973-until-2015/#3980b1dc5af5
  2. IZM iecerējusi trīs gadu laikā likvidēt teju 5500 budžeta vietu augstskolās. Skatīts: 03.03.17. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/izm-iecerejusi-tris-gadu-laika-likvidet-teju-5500-budzeta-vietu-augstskolas.a206335/
  3. Kvalitatīvi lokālie produkti ir dārgāki. Skatīts: 03.03.17. Pieejams: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/kvalitatiivi-lokalie-produkti-ir-dargaki.a41826
  4. Number of global vegetarian food and drink product launches doubles between 2009 and 2013. Retrieved from: http://www.mintel.com/press-centre/food-and-drink/number-of-global-vegetarian-food-and-drink-product-launches-doubles-between-2009-and-2013
  5. Vegan is going mainstream, trend data suggests. Retrieved from: http://www.mintel.com/press-centre/food-and-drink/number-of-global-vegetarian-food-and-drink-product-launches-doubles-between-2009-and-2013
  6. Tirgotāji: Latvijā aug pieprasījums pēc vegānu un veģetāriešu pārtikas produktiem. Skatīts: 03.03.17. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/tirgotaji-latvija-aug-pieprasijums-pec-veganu-un-vegetariesu-partikas-produktiem-14165787
  7. Strīdā par veģetāru uzturu tiesa lemj par labu Ikšķiles skolai. Skatīts 03.03.17. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/strida-par-vegetaru-uzturu-tiesa-lemj-par-labu-ikskiles-skolai.a208320/