LAPAS aicina visus interesentus izteikt savu viedokli par cilvēkdrošības konceptu un iesūtīt tos komentāru veidā.
Cilvēkdrošības koncepts un tā pielietojamība attīstības sadarbībā
2011. gada 15.-17. jūnijā biedrība „Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) un Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas nevalstiskajām attīstības sadarbības platformām rīkoja konferenci „Par cilvēkdrošību un attīstību”. Konferences mērķis bija diskusijas par cilvēkdrošības kā jaunās attīstības sadarbības paradigmas potenciālu. Konferencē piedalījās ne tikai Baltijas valstu NVO, valsts un akadēmiskā sektora pārstāvji, bet arī attīstības ekonomisti no citām valstīm: Sers Ričards Džollijs (Sir Richard Jolly; Institute of Development Studies, Saseksa), Dess Gaspers (Des Gasper; Institute of Social Studies, Hāga) un Gabriele Kēlere (Gabriele Koehler, Minhene).
Rīga kā konferences vieta netika izraudzīta nejauši. Latvijas „Pārskats par tautas attīstību 2002./2003.”, kurā cilvēkdrošība tika izvērsta kā priekšnoteikums tautas attīstībai, 2004. gadā tika apbalvots ar ANO balvu par inovāciju — cilvēkdrošības operacionalizēšanu, ieviešot terminu „drošumspēja”. Patlaban ekonomiskās krīzes apstākļos interese par cilvēkdrošību ir palielinājusies, tāpēc valsts pētījumu programmas ”Nacionālā identitāte” ietvaros tiek realizēts pētnieciskais projekts „Cilvēkdrošība un plurālistiskās identitātes”. Latvijas interesi par cilvēkdrošību pastiprina vēl divi faktori. Pirmkārt, 2015. gadā varētu tikt apstiprināta jaunā globālās attīstības sadarbības paradigma, kas aizstās līdzšinējos Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM). Otrkārt, Latvija 2015. gadā uz pusgadu kļūs par ES Padomes prezidējošo valsti, un tas rada iespēju piedāvāt pasaules debatēm savu skatījumu par attīstības sadarbību un tās nākotni. cilvēkdrošība visbiežāk tiek definēta kā „brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma” (angliski — freedom from fear and freedom from want), tādējādi apvienojot divus nozīmīgus elementus — fizisko drošību un iztikas drošību.
Konferencē Māra Sīmane, izdevuma „Pārskats par tautas attīstību 2002./2003. gadā” redaktore un LAPAS direktore, stāstīja, ka drošumspēja ir indivīda spēja nezaudēt drošību un drošības sajūtu, kā arī nepieciešamības gadījumā drošību un drošības sajūtu atgūt. cilvēka spēja justies droši laika gaitā mainās, tomēr, ja indivīds ir pārkāpis „drošības slieksni”, tad tas spēj izstrādāt sev (un citiem) drošības stratēģijas.
Projekta „cilvēkdrošība un plurālistiskās identitātes” pētnieki Ivars ījabs, Iveta Reinholde un Toms Rostoks, kuri pārstāv Latvijas Universitāti, cilvēkdrošību konceptualizēja, valsts un sabiedrības attiecībās uzsverot nepieciešamību rast saskaņu starp indivīda vēlmi, lai valsts darbotos kā indivīda drošības stiprinātājs, un valsts gatavību aizsargāt indivīda drošību ne tikai no ārējiem, bet arī dažādiem iekšējiem apdraudējumiem. Ir būtiski, lai valsts spējas aizsargāt indivīdus un indivīdu vēlmes pēc drošības būtu saskanīgas, tāpēc ir nepieciešams izsekot cilvēkdrošības izmaiņām ekonomikas krīzes apstākļos, lai izprastu, kā ir mainījusies spēja aizsargāt indivīdus un kā indivīdi ir (vai nav) spējuši paši veidot savas drošības stratēģijas.
Profesors Ričards Džollijs uzsvēra ES un Latvijas lomu globālās attīstības dienas kārtības noteikšanā. ES dalībvalstis kopā finansē 34-35% ANO budžeta (salīdzinājumam: ASV — 20%), tomēr tās nav radījušas inovatīvas idejas. Gaidāmā TAM paradigmas pārdefinēšana ES paver iespēju kļūt par līderi attīstības diskursa veidošanā. Savukārt Latvijai 2015. gada ES prezidentūras kontekstā vajadzētu domāt arī par to, kā cilvēkdrošības konceptu varētu pārveidot par stabilu pamatu, uz kura balstīt ES kopējo ārpolitiku.
Gabriele Kēlere, ANO rezidējošā pastāvīgā koordinatore Latvijā laikā, kad tika izdots „Pārskats par tautas attīstību”, centās rast atbildi uz jautājumu, vai 2015. gadā TAM paradigma būtu uzskatāma par aizveramu vai padziļināmu un turpināmu. Viņa uzsvēra, ka atbildi uz šo jautājumu jāsniedz attīstības valstīm, taču Latvija ar savu pieredzi un inovāciju kapitālu cilvēkdrošībā var darboties kā pārmaiņu aģents domāšanā par attīstību. G. Kēlere atzīmēja, ka daži no TAM izvirzītajiem uzstādījumiem ir sasniegti vai piedzīvojuši vērā ņemamus uzlabojumus, toties ir mērķi, kuru sasniegšanā progress bijis mazāks par cerēto.
Patlaban ir uzsāktas attīstības politikas plānotāju diskusijas par to, kas varētu sekot TAM. Viena no iespējām ir „TAM Plus”, kas paredz Tūkstošgades attīstības mērķu ietvara uzlabošanu, iekļaujot tādas tēmas kā nevienlīdzība, klimata pārmaiņas, zaļā ekonomika, konfliktu mazināšana. cita iespēja ir izvēlēties kādu daudzdimensionālu jēdzienu, kā, piemēram, tautas attīstību, kas aptvertu gan vecos TAM mērķus, gan pievērstos arī citu attīstības problēmu risināšanai. G. Kēlere uzsvēra, ka jauno attīstības paradigmu vismaz daļēji varētu sasaistīt ar cilvēkdrošības konceptu, kas ir plašs un ietver visas TAM jomas, kā arī cilvēktiesības, labu pārvaldību un konflikta, vardarbības un ekoloģiskās degradācijas sekas. cilvēkdrošība ir aktuāla kā attīstības, tā arī attīstītajās valstis, turklāt tā ņem vērā ne tikai objektīvos, bet arī subjektīvos drošības un attīstības aspektus. Tādējādi cilvēkdrošība varētu kļūt par „TAM Plus” paradigmas pamatu.
cilvēkdrošības koncepts dažviet jau tiek veiksmīgi pielietots. Profesors Dess Gaspers stāstīja, ka Japānas attīstības sadarbības politika balstās uz cilvēkdrošības jēdzienu. Japāna iegulda līdzekļus cilvēkdrošības pētniecībā un izmanto šo jēdzienu gan politikas plānošanā, gan īstenošanā, turklāt Japānas Starptautiskās sadarbības aģentūras (JICA — Japan International Cooperation Agency) darbība ir balstīta uz 7 cilvēkdrošības principiem.
Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka vēl ir daudz jāstrādā, lai cilvēkdrošība kļūtu par vienu no Latvijas prioritātēm ES prezidentūras laikā. Ir jāturpina strādāt gan pie jēdziena operacionalizācijas, gan praktiskās pielietojamības izpētes, un tas prasa ciešu sadarbību starp valsts institūciju pārstāvjiem, nevalstisko sektoru un pētniekiem.
Diskusijās izkristalizējās vairāki veicamie darbi, lai radītu stabilu pamatu cilvēkdrošībai kā vienai no Latvijas prioritātēm 2015. gada ES Padomes prezidentūras kontekstā.
Pirmkārt, koncepta pielietojamības meklējumos jārod iespējas atkārtot 2002. gada cilvēkdrošības pētījumu, jo būtu noderīgi salīdzināt ekonomikas izaugsmes un cilvēkdrošības rādītājus ilgākā laika periodā. Atkārtota pētījuma veikšana Latvijā varētu sniegt jaunas zināšanas par cilvēkdrošības izmaiņām dažādos ekonomikas attīstības posmos.
Otrkārt, neraugoties uz to, ka 2002./2003. gada Pārskata par tautas attīstību rezultāti netika izmantoti rīcībpolitiku veidošanā, ir jārada iespējas izmantot cilvēkdrošības jēdzienu dažādu valdības rīcībpolitiku plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.
Treškārt, jāseko līdzi starptautiskajam attīstības diskursam, lai analizētu, vai cilvēkdrošība atbilst nākamās attīstības sadarbības paradigmas uzstādījumiem. Latvijai iespēju robežās vajadzētu piedalīties šajās diskusijās
un censties pārliecināt citus aktierus par cilvēkdrošības jēdziena plašo pielietojamību. Ir jācenšas identificēt, kuri attīstības sadarbības kopienas spēlētāji — ANO, ES, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Pasaules Banka u.c. — labprāt redzētu cilvēkdrošības stiprināšanu kā veiksmīgu risinājumu globālajiem izaicinājumiem.
Konferences dalībnieki izveidoja neformālu cilvēkdrošības iniciatīvas grupu „Human Security Initiative 2015”. Šobrīd grupas galvenie uzdevumi ir turpināt darbu pie cilvēkdrošības jēdziena attīstības, cilvēkdrošības situācijas izpētes Latvijā, ar ko patlaban nodarbojas divas pētnieku grupas, un sekot līdzi diskusijām par globālās attīstības sadarbības politikas paradigmas maiņu.
