LV EN RU
Cilvēkdrošība

LAPAS jau ilgstoši strādā ar cilvēkdrošības jautājumu pētīšanu un  koncepta praktiskas ieviešanas iespēju attīstīšanu. Tā ir viena no tēmām, ko vēlamies pupoularizēt ne tikai globālās attīstības līmenī, bet arī kopienu attīstībā Latvijā. Tā kā jaunā pieeja attīstības sadarbībai nosaka, ka valstis nevar tikt dalītas attīstītajās un attīstāmajās, bet uz visām vienādi attiecas attīstības mērķi, cilvēkdrošības pieeja var tikt veiksmīgi izmantota, nodrošinot attīstības mērķu sasniegšanu Latvijā.

2014. gadā LAPAS sagatavoja Praktiskās vadlīnijas cilvēkdrošības koncepcijas ieviešanai kopienu līmenī, tajā skaitā nevalstiskajās organizācijās. 

Cilvēkdrošība nozīmē “brīvību no bailēm un brīvību no trūkuma”. Tas ir priekšnosacījums tautas attīstībai, kas savukārt ir attīstības sadarbības mērķis. Cilvēks var sevi attīstīt, ja ir pieeja veselības aprūpei, iespēja izglītoties un ir pietiekami ienākumi.

Attīstības sadarbība, kas īstenota no tautas attīstības skatupunkta, palielina cilvēku iespējas. Savukārt, attīstības sadarbība, kas veikta ievērojot cilvēkdrošības pieeju, risina to, kā tikt galā, novērst vai mazināt apdraudējuma sekas.

Cilvēkdrošībai ir divi pamataspekti:

  1. neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības;
  2. aizsargātība pret pēkšņām un sāpīgām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē.

Cilvēkdrošība praksē:

Cilvēkdrošības stiprināšanu par prioritāti izvirzījušas Kanādas, Novēģijas un vēl 11 citu valstu valdības, kas apvienojušās organizācijā Cilvēkdrošības tīkls (Human Security Network). Cilvēkdrošības jēdziena popularizēšanu pasaulē veicina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēkdrošības konsultatīvā padome, kur forumā par cilvēkdrošību un šī jēdziena paplašināšanu diskutē 56 valstu politiķi un zinātnieki.

Japāna cilvēkdrošību ir pasludinājusi par vienu no ārpolitikas stūrakmeņiem un ir izveidojusi Cilvēkdrošības trasta fondu, kas finansiāli atbalsta pasākumus visā pasaulē.

Daži piemēri:

  1. Cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzība un iedrošināšana Moldovā;
  2. Černobiļas apkaimes iedzīvotāju un kopienu cilvēkdrošības stiprināšana ar informatīviem pakalpojumiem Ukrainā;
  3. Sociālā un ekonomiskā rehabilitācija, lai iedrošinātu kopienas klasteru munīciju mīnu teritorijā pēc atmīnēšanas pasākumiem Libānā;
  4. Kaujinieku rehabilitācija, veicinot pašnodarbinātību un civiliedzīvotāju prasmes Sjerraleonē.

Kāpēc skatīties uz attīstības sadarbību no cilvēkdrošības skatupunkta?

  • Priekšnoteikums attīstībai. Ja cilvēks ir apdraudēts, viņš nevar attīstīties;
  • Lai noteiktu attīstības sadarbības prioritātes. Cilvēkdrošības stiprināšanas aktivitātes palīdz apdraudētajiem indivīdiem, to kopienām un drošības gādniekiem stiprināt drošumspēju, lai varētu izveidot un īstenot attīstības stratēģijas;
  • Efektivitāte. Cilvēdrošības stiprināšana ne vienmēr maksā dārgi, turklāt cilvēks, atguvis rīcībspēju, var aktīvi piedalīties savas, savu tuvinieku, kopienu un valsts attīstības veicināšanā;
  • Līdzsvaro indivīda un valsts atbildību. Cilvēks nevar paļauties tikai uz citiem, savukārt valsts un pašvaldības nevar izvairīties no atbildības veicināt attīstību;
  • Līdzdalība. Mērķgrupas pašas identificē draudus un drošumspējas faktorus. Līdz ar to risinājumi ir pamatoti uz pašu noteiktām vajadzībām, nevis uz to, ko trešā persona uzskata par nepieciešamu. Tāpēc arī rastie risinājumi ir iedarbīgi.
  • Objektīvais un subjektīvais. Cilvēkdrošība uzrunā objektīvo drošību un uztveri par drošību. Gan viens, gan otrs ietekmē cilvēka rīcību un iedzīvotāju spēju rīkoties aktīvi, lai līdzdarbotos savā un citu attīstībā.

Kāpēc Latvijai vajadzētu virzīties uz cilvēkdrošību balstītu attīstības sadarbību?

  • Ekspertīze. Latvijā ir eksperti. Latvijas Universitātē zinātnieku komanda no 2010.gada īsteno Valsts pētījumu programmu par cilvēkdrošību.
  • Inovatīva pieeja. Latvijas zinātnieki 2003.gadā ieguva Apvienoto Nāciju attīstības programmas (UNDP) gada balvu par pasaules inovatīvāko Pārskatu par tautas attīstību. Latvijas pienesums – cilvēkdrošības jēdziena instrumentalizācija, drošumspējas jēdziena attīstība, subjektīvā faktora ietekmes analīze uz rīcībspēju.

Kā pielietot cilvēkdrošības jēdzienu attīstības sadarbības darbā?

  1. Vispārēji raksturot cilvēku priekšstatus par savu drošību un faktisko situāciju.
  2. Uzzināt faktorus, kas palīdz cilvēkam uzturēt drošību un drošības sajūtu un izprast, kā šos faktorus stiprināt.
  3. Veicināt cilvēku spējas pašiem stiprināt savu drošību un drošumspēju.
  4. Radīt iespēju cilvēkiem atsevišķi un sadarbojoties ar citiem izveidot drošumstratēģijas.
  5. Palīdzēt dažāda līmeņa drošības gādniekiem izprast savu lomu.
  6. Veidot drošības konstelācijas – organizētas dažāda līmeņa drošības gādnieku struktūras, kas risina konkrētas ar drošību saistītas problēmas.

Papildus informācija par cilvēkdrošību:

LAPAS iesaka:

  • Journal of Human Security Studies Vol.1, Winter 2012.
  • Gasper, Des. The Idea of Human Security. Working Paper no 28/08. Garnet Research Program, The Hague, January 2008.
  • Koehler, Gabriele. Moving Towards a Human Development Policy. March, 2010.
  • Forthcoming in Flavio Comim, Editor, Human Development Concepts and Policies.
  • Tadjbakhsh, Shahrbanou and Odette Tomescu-Hatto (editors). Promoting Human Security: Ethical, Normative and Educational Frameworks in Eastern Europe. UNESCO. 2007.
  • Thomas, Caroline. Global  Governance, Security and Development: exploring the links. Third World Quarterly, Vol 22, No 2 pages 159-175, 2001.
  • UNDP Latvija. Pārskats par tautas attīstību Latvijā 2002/2003:  Cilvēkdrošība. Rīga, 2003.