Cilvēkdrošības pamatjēdzieni

Cilvēkdrošība – būt brīvam no bailēm un neciest trūkumu.

Drošumspēja – indivīda spēja nezaudēt drošību un drošības sajūtu, bet, ja tas ir noticis, drošību un drošības sajūtu atgūt.

Drošumspējas faktori – individuālās īpašības (domas un emocijas, darbībā iedzīvināts zināšanu un prasmju kopums), rīcības prakse un ārējie strukturālie apstākļi (medicīnisko pakalpojumu vai darbaspēku tirgus pieejamība u. tml.), no kā atkarīga indivīda drošumspēja.

Drošības slieksnis – vairāku negatīvu faktoru radītā nedrošība, kas cilvēkam vēl neatņem spēju rīkoties; kad cilvēks nonācis viņpus drošības sliekšņa un drošumspēja zudusi, tā ir atgūstama, tikai mainoties apstākļiem vai pastiprinoties drošumspējas faktoriem.

Drošības loki - indivīda attiecību līmeņi (pats, ģimene, kopiena, valsts, starptautiskais līmenis), kuros pakāpeniski attīstās viņa drošumspēja.

Drošības gādnieki – indivīdi, organizācijas un institūcijas, kas indivīdam vai grupai palīdz radīt vai uzturēt drošību.

Drošumstratēģijas – apzināti indivīda plāni, kā novērst nedrošību un nedrošības sajūtu un, ja tas neizdodas, līdz minimumam samazināt nedrošības sekas un tikt nedrošībai pāri.

Drošības konstelācijas – organizētas vai neorganizētas dažāda līmeņa drošības gādniekstruktūras, kas pēc kopīgām stratēģijām risina konkrētas ar drošību saistītas problēmas.

«Atpakaļ