Pārtikas un ūdens drošība

PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS

Pasaules Pārtikas samitā 1996. gadā noteica, ka pārtikas nodrošinājums pastāv tad, „ja visiem cilvēkiem jebkurā laikā ir pieejami droši un augstvērtīgi pārtikas produkti pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu veselīgu un aktīvu dzīvi.” Parasti pārtikas nodrošinājuma jēdzienu definē kā fizisku un ekonomisku piekļuvi pārtikai, kas atbilst cilvēku uztura vajadzībām un pārtikas izvēlei. Daudzās valstīs ar uzturu saistītas veselības problēmas ir arvien pieaugoši draudi, faktiski nepietiekams uzturs un pārtikas produktu izraisīta caureja ir kļuvuši par divkāršu apgrūtinājumu.

Pārtikas nodrošinājums balstās uz trim pīlāriem:
1.pārtikas pieejamība – pastāvīgi pieejams pietiekams pārtikas daudzums;
2.piekļuve pārtikai – pietiekami līdzekļi, lai iegūtu uzturvielām bagātai diētai atbilstošus pārtikas produktus;
3.pārtikas lietošana – pareiza pārtikas lietošana, kas balstās uz pamata zināšanām par produktu uzturvērtību un aprūpi, kā arī piemērotu ūdensapgādi un kanalizāciju.

Pārtikas nodrošinājums ir sarežģīts ilgtspējīgas attīstības jautājums, kas saistīts ar veselību un nepietiekamu uzturu, kā arī ar ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, vidi un tirdzniecību. Ir daudz diskusiju par pārtikas nodrošinājumu, kas apgalvo, ka:
• pasaulē ir pietiekami daudz pārtikas, lai pienācīgi pabarotu ikvienu cilvēku, bet problēma ir izplatīšana;
• ir vai nav iespējams apmierināt nākotnes vajadzības pēc pārtikas ar pašreizējo ražošanas līmeni;
• nacionālais pārtikas nodrošinājums ir īpaši svarīgs vai arī vairs nav nepieciešams globālās tirdzniecības dēļ;
• globalizācija var vai nevar novest pie pastāvīgas pārtikas nenodrošinātības un nabadzības lauku kopienās.
(Avots: Pasaules Veselības organizācija)

Vairāk par pārtikas drošību:

Faktu lapa par pārtikas drošību
– CONCORD ziņojuma – Uzmanības centrā ES politikas saskaņotība attīstībai – 2.nodaļa par pārtikas nodrošinājumu (2011)

ŪDENS NODROŠINĀJUMS

Ūdens, veselība un cilvēktiesības

Vispārējā cilvēktiesību deklarācija atzīst, ka visiem cilvēkiem piemīt cieņa un viņu vienlīdzīgās un neatņemamās tiesības. Cilvēktiesību standarti un starptautiskās humanitārās tiesības būtībā ir izstrādātas no šī apgalvojuma. Pastāv zināmas pamata vajadzības, kas ir nepieciešamas cilvēka cienīgai dzīvei, patiesībā dzīvei kā tādai. Viena no šīm galvenajām vajadzībām ir ūdens, un arī tīra vide arvien biežāk tiek pieskaitīta pie cilvēka pamattiesībām.

• Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un dažu valstu konstitūcijām, cilvēkam ir tiesības piekļūt drošam ūdenim pietiekamā daudzumā.
• Tiesības uz ūdeni ir atšķirīgas, sākot no atbilstošām piekļuves iespējām pietiekamam ūdens daudzumam visām vajadzībām līdz ūdens lietošanai īpašiem mērķiem (dzeršanai, pārtikai, veselībai, mājsaimniecībā u. c.).
• Valstij šīs tiesības ir jāievēro, jāaizsargā un jāīsteno. Arī indivīdiem un organizācijām var būt pienākumi šai sakarā.
• Valstij ir jānodrošina, ka ikvienam ir pieejams piemērots ūdens, kā arī iespēja izmantot dažādus juridiskus, administratīvus un politiskus līdzekļus, lai to pakāpeniski iegūtu.
• Valsts var privatizēt ūdens apgādi un ļaut iekasēt maksu no lietotājam, kamēr vien nepieciešamais ūdens ir pieejams ikvienam.

(Avots: Pasaules Veselības organizācija)

Piemēri par ūdens nodrošinājumu

Statistika it kā melš niekus, lai gan bieži vien tur ir kaut kas vairāk, nekā no pirmā acu skatiena liekas. ŠEIT aplūkojama interesantu un pārdomas veicinošu datu izlase par globālo un reģionālo statistiku un tendencēm vairākās svarīgās ar ūdeni saistītās jomās:

• ūdens resursi un to nepietiekamība;
• ūdensapgāde, sanitārija un veselība;
• ūdens, ekonomika un finanses;
• ūdens un klimats, dabas katastrofa un konflikts;
• robežšķērsojošie ūdeņi;
• pārtika, lauksaimniecība un bioenerģija;
• ūdens, enerģētika un rūpniecība;
• ūdens un ekosistēmas.

(Avots: Stokholmas Starptautiskais ūdens institūts)