LV EN RU
Vide un enerģija

ILGTSTPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

Ilgtspējīga attīstība ir definēta dažādi, taču visbiežāk citētā definīcija ir no ziņojuma „Mūsu kopīgā nākotne”, kas pazīstams arī kā Bruntlandes ziņojums[1]:
„Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas atbilst pašreizējām vajadzībām un neapdraud iespējas īstenot nākamo paaudžu vajadzības. Tās divi svarīgākie elementi ir vajadzības jēdziens, jo īpaši pasaules nabadzīgo iedzīvotāju pamatvajadzības, kurām būtu jāpiešķir galvenā prioritāte, un ideja par tehnoloģiju attīstības un sociālo organizāciju noteiktiem ierobežojumiem attiecībā uz vides spēju pildīt pašreizējās un nākotnes vajadzības.”

Visas ilgtspējīgas attīstības definīcijas nosaka, ka mums jālūkojas uz pasauli kā sistēmu – sistēmu, kas savieno telpu un sistēmu, kas savieno laiku. Domājot par pasauli kā sistēmu telpā, ir skaidrs, ka gaisa piesārņojums Ziemeļamerikā ietekmē gaisa kvalitāti Āfrikā, un Argentīnā izsmidzināti pesticīdi varētu kaitēt zivju krājumiem Austrālijas piekrastē.

Un, domājot par pasauli kā sistēmu laikā, tu saproti, ka mūsu vecvecāku pieņemtie lēmumi par zemes apstrādāšanu turpina ietekmēt lauksaimniecības praksi šodien, savukārt ekonomikas politika, kuru mēs atbalstām šodien, ietekmēs nabadzību pilsētu iedzīvotāju vidū, kad mūsu bērni būs pieauguši. Mēs saprotam, ka arī dzīves kvalitāte ir sistēma. Ir labi būt fiziski veselam, bet, ja tu esi nabadzīgs un tev nav pieejama izglītība? Stabili ienākumi ir labi, taču, ja gaiss pasaules daļā, kurā tu dzīvo ir netīrs? Un ir labi, ja vari brīvi paust reliģiskos uzskatus, bet ja nevari pabarot savu ģimeni?

Ilgtspējīgas attīstības jēdziens ir balstīts uz šāda veida sistemātisku domāšanu. Tā mums palīdz izprast pašiem sevi un savu pasauli. Mēs saskaramies ar sarežģītām un nopietnām problēmām, kuras nevaram risināt tādā pat veidā, kā tās radījām. Bet mēs varam tās risināt.

(Avots: The International Institute for Sustainable Development (Starptautiskais ilgtspējīgas attīstības institūts) http://www.iisd.org/sd/)

[1] 1. World Commission on Environment and Development (WCED). Our common future. Oxford: Oxford University Press, 1987 p. 43. (Pasaules Vides un attīstības komisija (PVAK), Mūsu kopīgā nākotne, Oksforda: Oxford University Press, 1987, 43. lpp.)

Vairāk info:
– faktu lapa par vidi un attīstību
– http://www.storyofstuff.com/

 

ILGSTPĒJĪGA ENERĢIJA

Enerģija ir ilgtspējīgas attīstības un nabadzības samazināšanas centienu pamatā. Tā ietekmē visus attīstības aspektus – sociālos, ekonomikas un vides – tostarp iztikas līdzekļus, pieeju ūdenim, lauksaimniecības produktivitāti, veselību, iedzīvotāju skaitu, izglītību un ar dzimumu saistītus jautājumus. Nevienu no Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) nevar sasniegt bez būtiskiem energopakalpojumu kvalitātes un kvantitātes uzlabojumiem jaunattīstības valstīs.

Piekļuvei ilgtspējīgiem tīras, drošas un pieejamas enerģijas avotiem ir milzīga ietekme uz vairākiem cilvēka attīstības aspektiem; tas attiecas ne tikai uz fizisku infrastruktūru (piemēram, elektrotīkli), bet arī uz enerģijas pieejamību, uzticamību un komerciālu dzīvotspēju. Praktiski tas nozīmē, ka mājsaimniecībām un uzņēmumiem tiek sniegti energopakalpojumi saskaņā ar patērētāju maksātspēju.

(Avots: ANO Attīstības programma)

Vairāk nekā 1,3 miljardiem cilvēku visā pasaulē joprojām nav pieejama elektrība, gandrīz visi no viņiem dzīvo jaunattīstības valstīs. Aptuveni 2,5 miljardi cilvēku izmanto cieto kurināmo – malku, kokogles un mēslus – ēdiena pagatavošanai un apkurei. Katru gadu izgarojumos un dūmos, kas radušies gatavojot uz atklātas uguns, no emfizēmas un citām elpceļu slimībām mirst aptuveni 1,6 miljoni cilvēku, galvenokārt sievietes un bērni.

Klimata izmaiņas joprojām ir būtiska problēma. Šobrīd vairāk nekā 75 procenti patērētās enerģijas iegūti sadedzinot fosilo kurināmo, radot siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa klimata izmaiņas. Lai samazinātu enerģētikas nozares ietekmi uz klimatu (kas mums ir jādara), ļoti būtiski ir virzīties uz atjaunojamo enerģiju ar zemām oglekļa emisijām un energoefektivitātes uzlabošanu.

Piemērs: AKMEŅOGLES

Aptuveni 72 % Dienvidāfrikas un 70 % Indijas elektroenerģijas rodas akmeņogļu spēkstacijās, tāpat kā 49 % no ASV saražotās elektroenerģijas. Bet ir zināms, ka akmeņogļu, tāpat kā arī citu fosilo kurināmo dedzināšana sastāda apmēram 70 % no planētas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Problēma ir tāda, ka nosaucot šos skaitļus, eksperti arī atzīst, ka šobrīd pasaulē nav iespējams nodrošināt pieejamu elektroenerģiju 1,4 miljardiem cilvēku, zināmā mērā nepaļaujoties uz akmeņoglēm. Bet ieguldīšana tikai akmeņogļu ražotajā elektroenerģijā, ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieauguma prognozes, cilvēku radītās klimata izmaiņas novirzītu dziļi katastrofālā zonā. Tieši tāpēc ir noteikti stingri kritēriji akmeņogļu projektu finansēšanai, izsniedzot ierobežotu finansējumu gadījumos, kad valstij nav citu iespēju, kā apmierināt ārkārtas pieprasījumu pēc elektroenerģijas; valstij arī jāizpilda vairāki nosacījumi un procesu pārskata ārēja padomdevēja komiteja.

(Avots: Pasaules Banka)

Vairāk info:
– faktu lapa par ilgtspējīgu un tīru enerģiju