LV EN RU
PĒTĪJUMI par nodokļiem

Projekta laikā veikti vairāki pētījumi:

1) Latvijas pētnieku izstrādāts pētījums

Pētījums sniedz vispārēju ieskatu par esošās situācijas cēloņiem, sekām, raksturo tipiskākās nodokļu atmazgāšanas shēmas. Pētījums nācis klajā 2016. gadā.

Pētījums godīgas starptautisko nodokļu politikas jomā. Izziņas materiāls interešu aizstāvībai. Autores: Z. Miezaine, A. Damberga, A. Karlsberga, L. Rudzīte, 2016 (latviešu valodā)          |||          Study on Fair International Taxation Policy. Authors: Z. Miezaine, A. Damberga, A. Karlsberga, L. Rudzīte, 2016 (english version)

Pielikums nr.1  Situācija Latvijā (ppt formāts)

Pielikums nr.2 Nodokļu politikas starptautiskie aspekti  (ppt formāts)

Pielikums nr.3 Izdales materiāli (Word)

Pielikums nr.4 Uzdevumi (Word)

Pielikums nr.5 Infografika 1

Pielikums nr.6 Infografika 2


2) Eurodad pētījums

std_2016_infographic_50percent_602x3767.12.2016. klajā nācis 4. ikgadējais ziņojums “Visbagātāko izdzīvošana: Eiropas loma, atbalstot netaisnīgu globālo nodokļu sistēmu 2016″ (‘Survival of the Richest: Europe’s role in supporting an unjust global tax system 2016’.) Ziņojums pēta nodokļu un pārredzamības politikas Eiropas institūcijās, 17  dalībvalstīs un Norvēģijā. Pētījums sniedz salīdzinošo informāciju par Eiropas valstīm, kopskatu un rekomendācijas starptautiskajai nodokļu politikai.

Report ‘Survival of the Richest: Europe’s role in supporting an unjust global tax system 2016’., Eurodad, 2016, (English version)          |||         Eurodad ziņojuma “Visbagātāko izdzīvošana: Eiropas loma, atbalstot, netaisnīgas globālās nodokļu sistēmas 2016″ izvilkuma tulkojums (latviešu valodā)

12 ieteikumi Eiropas valdībām (infografika, angļu valodā)

50 % (infografika, angļu valodā)

Dažas ziņojuma atradnes:

  • Kopš LuxLeaks skandāla vienošanos ar individuāliem nodokļu maksāšanas nosacījumiem skaits starp multinacionālajām kompānijām un Eiropas valdībām ir pieaudzis par gandrīz 50%;
  • Politiskais atbalsts lielākas pārskatāmības panākšanai ir audzis, bet joprojām šajā jomā ir vēl daudz izaicinājumu;
  • Eiropas vadības turpina parakstīt pretrunīgas nodokļu vienošanās, kuras mazina taksāciju attīstības valstīs;
  • Neviena no 18 ziņojumā analizēto valstu valdībām neatbalsta iniciatīvu par jaunas ANO nodokļu iestādes izveidošanu, kura nodrošinātu attīstības valstīm vietu pie globālo nodokļu standartu apspriešanas galda.

3) Centrālās un Austrumeiropas pētījums

CEE report_www2017. gada 7. martā oficiāli klajā nāca Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu (Ungārija, Čehija, Polija, Latvija, Slovēnija un Bulgārija) ziņojums “Bēgošie nodokļi. Kurš maksā nodokļus Centrālajā Eiropā?”.

Pētījums sniedz datus par lielākajām kompānijām pēc apgrozījuma un to nodokļu nomaksu Austrumu un Centrālajā Eiropā.

CEE Report “Who pays tax in Central and Eastern Europe?”, 2017, (English version)          |||            Ziņojums “Kurš maksā nodokļus Centrālajā un Austrumeiropā”, 2017, izvilkums (latviešu valodā)

 


4) Oxfam pētījums

Tax_balltes_1212.2016._602x445Oxfam 12.12.2016. laidis klajā ziņojumu “Nodokļu cīņas” (“Tax Battles”).

Ziņojums skaidro, kādēļ mums nepieciešami pasākumi, kas sniedzas tālāk nekā tikai caurspīdīguma nodrošināšana un kādēļ ir svarīgi rast risinājumu starpvalstu nodokļu sacīkstei.
 
Ziņojumā ietverts arī to pasaules valstu saraksts, kuras uzrāda lielāko pretimnākšanu uzņēmumiem, kas vēlas izvairīties no korporatīvo nodokļu maksāšanas.

Pasaules “sliktāko” nodokļu paradīžu saraksts secībā pēc nozīmības: 1) Bermudu sals, 2) Kaimanu salas, 3) Nīderlande, 4) Šveice, 5) Singapūra, 6) Īrija, 7) Luksemburga, 8) Kirasao, 9) Honkonga, 10) Kipra, 11) Bahamu salas, 12) Džersija, 13) Barbadosa, 14) Maurīcija, 15) Britu Vidžīnu salas. Saraksts sastādīts, vērtējot apjomu, kādā valstis izmanto kaitniecīgākās nodokļu politikas, kā piemēram, nulles uzņēmuma ienākumu nodokļa likmes, negodīgus un neproduktīvus nodokļu atvieglojumus, nesadarbošanos ar starptautiskajiem procesiem, kas vērsti pret izvairīšanos no nodokļiem (ieskaitot pasākumus, kas sekmē finanšu pārskatāmību).

Daudzas no šī saraksta valstīm ir iesaistītas nodokļu skandālos. Piemēram, Īrija, par nodokļu vienošanos ar Apple, kas ļāva globālajam tehnoloģiju gigantam maksāt vien 0,005 procentu ienākumu nodokļa likmi šajā valstī. Un Britu Virdžīnu salas, kas ir mājvieta vairāk nekā pusei no 200 000 ofšora kompāniju, kuras dibinājusi Panamas dokumentu skandāla centrā nonākusī firma “Mossack Fonseca”.

Esme Berkhout, Oxfam nodokļu politikas konsultante, stāsta: “Korporatīvo nodokļu paradīzes palīdz lieliem biznesiem izkrāpt no valstīm miljardiem dolāru katru gadu. Tās sekmē bīstami nevienlīdzīgu ekonomisko sistēmu veidošanos, kas miljoniem cilvēku liedz dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Multinacionālo korporāciju izvairīšanās no nodokļiem nabadzīgajām valstīm katru gadu izmaksā vismaz 100 miljardus dolāru gadā. Ar šiem līdzekļiem būtu iespējams nodrošināt izglītību 124 miljoniem bērnu, kuri neiet skolā un finansēt veselības aprūpes izdevumus, kas palīdzētu izglābt no nāves vismaz sešus miljonus bērnu ik gadu. [1].

Tomēr Oxfam ziņojums rāda, ka nodokļu paradīzes ir tiikai daļa no problēmas. Valstis visā pasaulē samazina ienākuma nodokļa rēķinus, atrunājoties,ka tie konkurē ar investīcijām. Vidējā uzņēmumu nodokļa likme G20 valstīs pirms 25 gadiem bija 40 procenti, šodien tā ir mazāka par 30 procentiem.  [2].

Samazinoties uzņēmumu nodokļa likmēm, valdības līdzsvaro savas grāmatvedības, samazinot tēriņus sabiedrības vajadzībām vai paaugstinot tādus nodokļus, kā PVN, kas ir papildu slogs nabadzīgiem cilvēkiem. [4].

Oxfam Eiropas Savienības nevienlīdzības un nodokļu politikas konsultante Aurore Chardonnet: “Uzvarētāju tajā, ka ES dalībvalstis savastarpēji sacenšas par zemākajiem uzņēmumu ienākumu nodokļiem, nav. Kad valdības ļauj multinacionālajām kompānijām būtiski samazināt viņu nodokļu slogu, tas ievērojami pieaug parastajiemm iedzīvotājiem gan mūsu sabedrībā, gan attīstības valstīs.

“ES dalībvalstīm jāvirzās nodokļu harmonizācijas un globālas koordinēšanas virzienā. Tas ir vienīgais ceļš, kā nodrošināt, ka multinacionāļi samaksā savu godīgo nodokļu daļu, un, ka valdības uzņemas atbildību finansēt tādus pamata pakalpojumus kā izglītība un veselība.”