LV EN RU
Kampaņa "Vārda spēks"

2018. gada 29. janvārī pilsoniskās sabiedrības organizācijas no Horvātijas (CROSOL), Latvijas (LAPAS) and Slovēnijas (SLOGA) uzsākušas Eiropas līmeņa interneta kampaņu pret neliberālās demokrātijas uzplaukumu Eiropā. Kampaņas mērķis ir vērst uzmanību uz nesenajām neliberālajām tendencēm Austrumeiropā un iedrošināt šo valstu pilsoņus palikt uzticīgiem cilvēktiesībām, liberālajai demokrātijai un tiesiskumam.

 Latvija(klikšķinot, atveras baneris)

 „Ar šo kampaņu mēs vēlamies nodot dažādus vēstījumus no Austrumeiropas valstīm. Mēs ticam, ka Eiropai ir jāmainās un jākļūst demokrātiskākai, nodrošinot spēcīgāku cilvēktiesību vērtību aizsardzību, sākot no pilsoniskajām un politiskajām, līdz pat ekonomiskajām tiesībām. Mēs vēlamies dzīvot tādās sabiedrībās, kurās liberālās tiesības nav marginalizētas sociāli ekonomiskās tiesības un otrādi. Solidaritātes un demokrātijas idejai Eiropā ir jādzīvo. Vairāk demokrātijas saliedētai demokrātijai“, kampaņas mērķi skaidro Gordan Bosanac, Horvātijas Starptautiskās pilsoņu solidaritātes platformas (CROSOL) prezidents.

Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) ir viena no kampaņas rīkotājām, turklāt vairākas kampaņas tematiskās aktivitātes Latvijā aizsākās jau 2017. gada vasarā festivālā LAMPA, kad sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni tika izveidots simbolisks grafiti “Vārda spēks”. Festivālā norisinājās arī starptautiska diskusija “Kur gan esi Tu – vienrinde par nesadzirdētajiem?“, kurā piedalījās žurnālisti no Latvijas, Ungārijas, Polijas un Igaunijas, kas bija aizsākums arī rakstu sērijai par notiekošo šajās valstīs. Vēlāk rudenī, attīstot kampaņas ideju, LAPAS rīkoja Pasaules labāko ziņu dienu un koordinēja Globālās izglītības nedēļu visā Latvijā.

LAPAS direktore Inese Vaivare skaidro kampaņas aktualitāti Latvijā: „2017. gads Latvijā iezīmējās ar būtiskām izmaiņām nevalstisko organizāciju sektoram:

  • valdība krietni samazināja sektoram pieejamo ārvalstu finansējumu, tādējādi ierobežojot nevalstisko organizāciju iespējas turpināt veikt sociālās funkcijas, kuras neveic valsts vai pašvaldības;
  • tika pieņemti likumdošanas grozījumi, paredzot lielāku kontroli “pretvalstiskām darbībām” un nosakot noteiktu obligāto valsts valodas prasmes līmeni;
  • ar būtiski administratīvo slogu ierobežotas piketu iespējas.

Lai arī 2018. gads ir tikko iesācies, nav tālu rudens, kad pavisam drīz katram no mums būs jāizdara izvēle par to, kādu gribam redzēt savu valsti – populisma vadītu autokrātiju, neliberālu demokrātiju vai arī spēsim saglabāt brīvību un savu valsti.

Ung(klikšķinot, atveras baneris)

Pilsoniskā sabiedrība ir viens no demokrātijas balstiem. Tepat kaimiņos uzplaukst neliberālās demokrātijas, kurās nevalstiskajās organizācijās tiek veikti policijas reidi un tās tiek slēgtas. Analogi šīs autokrātijas skar arī medijus – Ungārijā neatkarīgie mediji ir iznīcināti, un brīvi var pastāvēt tikai valstij glaimojošie. Arī Latvijā mediju brīvība karājas mata galā, notiek nepārtraukti skandāli un politiskā ietekmēšana. Polijā “jaunā” vara, paslēpusies zem “konservatīvisma”, pavisam ātri sagrāva gan medijus, gan tiesu varu.

LAPAS kampaņa “Vārda spēks” aicina neklusēt un nepieņemt arī pie mums plaukstošo populismu, nenolaist rokas, bet apzināties sava vārda spēku un iestāties par liberālās demokrātijas vērtībām.”

SLOVEn (klikšķinot, atveras baneris)

KAMPAŅAS RESURSI. AICINĀM IZMANTOT:

Kampaņas ietvaros piedāvājam iepazīties ar somu žurnālista Gustaf Antell rakstiem par neliberālās demokrātijas realitāti Polijā un Ungārijā (raksti tulkoti latviešu valodā) – http://lapas.lv/raksti-par-neliberalo-demokratiju/.

Aicinām iepazīties ar tematiski saistītu pētījumu (pieejams angļu valodā) – http://fra.europa.eu/en/publication/2018/challenges-facing-civil-society-orgs-human-rights-eu, ko izstrādājusi ES Pamattiesību aģentūra (FRA). Tas atklāj dažādas problēmas, kas potenciāli var ietekmēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu. Negatīvi ietekmējošas izmaiņas tiesību aktos, šķēršļi piekļuvei finanšu resursiem un to ilgstpējības nodrošināšana, kā arī grūtības piekļuvei pie lēmuma pieņēmējiem, kas veido likumdošanu un politiku. Tieši vai netieši uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp negatīva diskursa veidošanās sabiedrībā būtiski ietekmē pilsoniskās sabiedrības esošos pamatprincipus.

Horv (klikšķinot, atveras baneris)

Projekta „Vairāk demokrātijas saliedētākai Eiropai“ ietvaros četrās valstīs  tika radīti grafiti mākslas zīmējumi, kuri spilgti attēlo galvenās neliberālas demokrātijas tendences. Darba rezultāts ir vērojams šajā video https://youtu.be/grafiti video.

Kampaņas baneri publicēšanai (pdf).

Kampaņa norisinās projekta “More Democracy for More Europe” (Vairāk demokrātijas saliedētākai Eiropai) ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Eiropa pilsoņiem”.

_________

Par neliberālajām demokrātijām:

Neliberālo demokrātiju fenomens samazina demokrātijas konceptu līdz vienkāršai daudzpartiju sistēmai, un tajā pašā laikā arī mēģina nomākt vai insititucionāli marginalizēt visus palikušos pamatkomponentus, kuri nepieciešami, lai demokrātiska plurālistiska sabiedrība varētu adekvāti darboties. Šajā ziņā tā sauktie neliberālo demokrātiju līderi uzbrūk cilvēktiesībām – īpaši tām, kas saistītas ar pulcēšanās, biedrošanās un izteikšanās brīvību. Viņu uzbrukums tieši vērsts pret kritiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, neatkarīgiem medijiem, arī neatkarīgām tiesu sistēmām  un citām institūticām, kuras atbildīgas par cilvēktiesību aizsardzību un demokrātijas funkcionēšanu. Šis fenomens bija labi pazīstams ārpus ES, bet pāris pēdējo gadu laikā tas sācis izplatīties arī ES robežu ietvarā.

Kādēļ “Vārda spēks”?

Vārds ir izpausmes forma, kurā mēs ievijam savu domu. Ja domu var noslēpt, tad vārds ir atklāts. Vārds pēc tā pateikšanas vai uzrakstīšanas kļūst publisks un aizsāk tālākus procesus. Mūsdienās vārda izpausmes var būt visdažādākās. Likuma vārds var atļaut vai aizliegt. Lēmuma pieņēmēja vārds var dot brīvību un to atņemt. Mēs viens otru saprotam vai pārprotam ar vārdiem.

Vārda spēks sevī nes ne tikai kultūras un saziņas formu, bet arī informāciju, kas var mainīt sākot no ikdienišķām lietām, līdz lieliem procesiem.

Vārda brīvība ir viena no demokrātijas pamatbrīvībām, kas ļauj izteikties, nebaidoties no apspiešanas vai soda.

Šobrīd pilsoniskā sabiedrība pasaulē saskaras ar pieaugošu apdraudējumu – katru gadu iet bojā nozīmīgs skaits aktīvistu, kas ir vērsušies pret pastāvošo varu, tiek diskreditēti cilvēki, kas iestājas par pārmaiņām. Arī Eiropas Savienībā pilsoniskā sabiedrība tiek pastiprināti kontrolēta, dažviet – pat apdraudēta, piemēram – Polijā un Ungārijā.

Attīstības sadarbības kontekstā vārda spēka būtība ir attiecināma uz politiku saskaņotību attīstībai – kā Latvijā pieņemti lēmumi, rīcība, informācija, ietekmē attīstību citās valstīs un globāli.

Saistītie vārdi: medijpratība, kritiskā domāšana

eacea visibility