Ziņojums “Nodokļu spēles - sacensības par zemākajām likmēm: Eiropas loma netaisnīgas starptautiskās nodokļu sistēmas uzturēšanā 2017” (2017)

Ziņojums “Nodokļu spēles – sacensības par zemākajām likmēm: Eiropas loma netaisnīgas starptautiskās nodokļu sistēmas uzturēšanā”, ietver padziļinātu 17 Eiropas Savienības valstu (tai skaitā Latvijas) un Norvēģijas nodokļu sistēmu analīzi. Pētījumu izstrādāja 22 Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eurodad vadībā. Latvijas sadaļu izstrādāja biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”, balstoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju un publiski pieejamajiem datiem.

Ziņojums atklāj, ka pusei no pētījumā ietvertajām valstīm ir satraucoši augsts nelabvēlīgu nodokļu prakšu skaits, kuras starptautiskās kompānijas var izmantot, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Ziņojuma autori konstatēja, ka:

  • 12 valstu valdības ir vai nu tikko samazinājušas uzņēmumu nodokļa likmi, vai plāno to darīt tuvāko pāris gadu laikā;
  • saglabājoties pašreizējām tendencēm, vidējā uzņēmumu ienākuma nodokļu likme pasaulē 2052. gadā sasniegs 0%.

Ziņojuma Latvijas sadaļas autore Sandra Martinsone skaidro: “tendence ar strauji lejupslīdošām uzņēmumu nodokļu likmēm draud ievērojami palielināt nevienlīdzību, uzliekot vēl lielāku nodokļu slogu uz darbaspēku un patēriņu, kas īpaši skars mazturīgākos. Šīs ir ļoti destruktīvas un amorālas starpvalstu sacensības, kurās vienīgie ieguvēji ir lieli uzņēmumi. Ja netiks veiktas progresīvas nodokļu politikas reformas visos līmeņos, ieskaitot efektīvu un globālu nodokļu nemaksāšanas shēmu un to galveno instrumentu – ofšoru – apkarošanu, pasaules valstis ik gadu turpinās zaudēt vismaz 500 miljardus ASV dolārus gadā neiekasētu nodokļu veidā. Tas ir 3,5 reizes vairāk kā kopējais globālais ikgadējais attīstības palīdzības finansējums. Un tā ir puse no Francijas valdības ikgadējā budžeta.“

“Valdības ir solījušas rīkoties, lai starptautiskās kompānijas maksātu nodokļus, tā vietā lielākajā daļā valstu uzņēmuma ienākumu nodokļa likmes sarūk”, pauž bažas Tove Maria Ryding, Eurodad nodokļu koordinatore. “Kopš Panamas dokumentu un nesenā Paradīzes dokumentu skandāliem, ES ir ļoti koncentrējusies uz citu valstu klasificēšanu „nodokļu paradīžu“ melnajos sarakstos. Vienlaikus šis pētījums rāda, ka Eiropas valdībām nav veicies ar situācijas sakārtošanu pašu mājās. Pusei no valstīm, kuras pētījām, ir tādas nodokļu struktūras, kuras starptautiskie uzņēmumi var izmantot, lai izvairītos no nodokļu nomaksas – un tas ir patiesi satraucoši“.

Analizējot Latvijas situāciju, Sandra Martinsone stāsta, ka “Latvija ir valsts ar salīdzinoši zemiem nodokļu ieņēmumiem attiecībā pret IKP, kas attiecīgi nozīmē mazu valdības budžetu un līdz ar to nespēju pilnvērtīgi nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus saviem valsts iedzīvotājiem. Tai pat laikā, nodokļu politika ir veidota, ļaujot īpaši lielajiem uzņēmumiem un turīgākajiem cilvēkiem maksāt salīdzinoši mazus nodokļus vai, izmantojot ofšorvalstis, samazināt nodokļu maksājumus līdz minimumam. Tā ir regresīva pieeja un pastiprina sabiedrības cinismu pret nodokļu maksāšanu.

Lai arī Latvija ir palielinājusi UIN likmi uz 20% no 2018.gada, jaunais likums dod iespēju uzņēmumiem atlikt UIN maksāšanu uz nenoteiktu laiku vai nemaksāt neko, ja peļņa tiek ieguldīta attīstībā. Taču šis ir problemātisks aspekts, kas var dot iespējas gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmumiem veidot shēmas, lai sistemātiski un legālā veidā samazinātu nodokļu maksājumus. Šādā veidā Latvija sekmēs nodokļu nemaksāšanu arī starptautiskā līmenī.”

Ziņojuma autori izstrādājuši vairākas rekomendācijas valdībām un ES insitūcijām, piemēram, veicināt progresīvas nodokļu sistēmas, lai mazinātu augošo nevienlīdzību; nodrošināt, ka nodokļu politika veicina lielāku dzimumu līdztiesību un pilnībā atbilst attīstības politikai; apturēt sacensību par zemākajām uzņēmumu nodokļa likmēm, ļaut sabiedrībai piekļūt būtiskai korporatīvajai informācijai, kas ir nozīmīga, lai nodrošinātu atbildību un taisnīgumu nodokļu jautājumos; atbalstīt godīgu un pārredzamu visu starptautisko lēmumu pieņemšanu nodokļu jautājumos.

Galvenie ziņojuma secinājumi:

  • Sešas valstis ir pavirzījušās uz priekšu cīņā ar čaulas uzņēmumiem, ieviešot publiskus uzņēmumu patieso īpašnieku reģistrus – Apvienotā karaliste, Dānija, Zviedrija, Somija, Slovēnija un Latvija. Tikmēr slepena īpašniecība joprojām ir iespējama 12 no analizētajām valstīm un Apvienotā Karaliste joprojām piedāvā iespējas izveidot anonīmus trastus;
  • Eiropas nodokļu līgumi ar jaunattīstības valstīm joprojām ir galvenais bažu avots. No 18 analizētajām valstīm, 12 valstīm ir ļoti problemātiskas nodokļu līgumu sistēmas. Latvijas nodokļu nolīgumi ar jaunattīstības valstīm nosaka salīdzinoši stingrus ierobežojumus jaunattīstības valstu, kas šos līgumus ir parakstījušas, nodokļu likmēm. Tomēr kopējais Latvijas un jaunattīstības valstu parakstīto līgumu skaits joprojām ir salīdzinoši neliels.
  • Nelabvēlīgas nodokļu prakses ir populāras vairākās Eiropas valstīs un tādas problemātiskas prakses, kā patentiem labvēlīgs nodokļu režīms un slēpti nodokļu avansa nolēmumi, pēdējos gados kļuvušas arvien izplatītākas. No 18 analizētajām valstīm, piecas saņēma “zaļo gaismu” attiecībā uz negatīvām nodokļu praksēm, kamēr deviņas valstis saņēma “sarkano gaismu” (Beļģija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Nīferlande, Spānija un Apvienotā karaliste).
  • Saglabājoties pašreizējām tendencēm, vidējā uzņēmumu ienākuma nodokļu likme pasaulē 2052. gadā sasniegs 0%;
  • 12 valstu valdības ir vai nu tikko samazinājušas uzņēmumu nodokļa likmi, vai plāno to darīt tuvāko pāris gadu laikā;
  • Lielākā daļa – desmit no analizētajām valstīm, tajā skaitā arī Latvija – negribīgi pieņem vai pilnībā noraida ideju par pilnīgas ziņošanas par katru valsti atsevišķi ieviešanu, kas ļautu pilsoņiem redzēt, kurā vietā starptautiskie uzņēmumi veic uzņēmējdarbību un cik daudz tie samaksā nodokļos;
  • 13 no 18 valstīm ir atklāti pret priekšlikumu izveidot starpvaldību ANO nodokļu iestādi, lai risinātu starptautiskās nodokļu sistēmas problēmas ANO nevis ESAO ietvarā, vienlaikus nodrošinot, ka jaunattīstības valstis var piedalīties patiešām vienlīdzīgā mērā. Lai gan Latvija neiebilst pret starpvaldību ANO nodokļu institūcijas izveidi, kas varētu veicināt vienlīdzīgu jaunattīstības valstu līdzdalību starptautisko nodokļu standartu izstrādē, Latvija nav izteikusi savu atbalstu šim priekšlikumam.