Kampaņa “Vārda spēks”
Kampaņas mērķis
Vērst uzmanību uz nesenajām neliberālajām tendencēm Austrumeiropā un iedrošināt šo valstu pilsoņus palikt uzticīgiem cilvēktiesībām, liberālajai demokrātijai un tiesiskumam.
Kampaņas vēstījums
Kampaņas sauklis: Vārdam ir spēks.
VĀRDS ir izpausmes forma, kurā mēs ievijam savu domu. Ja domu var noslēpt, tad vārds ir atklāts. Vārds pēc tā pateikšanas vai uzrakstīšanas kļūst publisks un aizsāk tālākus procesus. Mūsdienās vārda izpausmes var būt visdažādākās. Likuma vārds var atļaut vai aizliegt. Lēmuma pieņēmēja vārds var dot brīvību un to atņemt. Mēs viens otru saprotam vai pārprotam ar vārdiem.
VĀRDA SPĒKS sevī nes ne tikai kultūras un saziņas formu, bet arī informāciju, kas var mainīt, sākot no ikdienišķām lietām, līdz lieliem procesiem.
VĀRDA BRĪVĪBA ir viena no demokrātijas pamatbrīvībām, kas ļauj izteikties, nebaidoties no apspiešanas vai soda.
Šobrīd pilsoniskā sabiedrība PASAULĒ saskaras ar pieaugošu apdraudējumu – katru gadu iet bojā nozīmīgs skaits aktīvistu, kas ir vērsušies pret pastāvošo varu, tiek diskreditēti cilvēki, kas iestājas par pārmaiņām. Arī Eiropas Savienībā pilsoniskā sabiedrība tiek pastiprināti kontrolēta, dažviet – pat apdraudēta, piemēram – Polijā un Ungārijā.
ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAS kontekstā vārda spēka būtība ir attiecināma uz politiku saskaņotību attīstībai – kā Latvijā pieņemti lēmumi, rīcība, informācija, ietekmē attīstību citās valstīs un globāli.
SAISTĪTIE VĀRDI: medijpratība, kritiskā domāšana
“Pilsoniskā sabiedrība ir viens no demokrātijas balstiem. Tepat kaimiņos uzplaukst neliberālās demokrātijas, kurās nevalstiskajās organizācijās tiek veikti policijas reidi un tās tiek slēgtas. Analogi šīs autokrātijas skar arī medijus – Ungārijā neatkarīgie mediji ir iznīcināti, un brīvi var pastāvēt tikai valstij glaimojošie. Arī Latvijā mediju brīvība karājas mata galā, notiek nepārtraukti skandāli un politiskā ietekmēšana. Polijā “jaunā” vara, paslēpusies zem “konservatīvisma”, pavisam ātri sagrāva gan medijus, gan tiesu varu. LAPAS kampaņa “Vārda spēks” aicina neklusēt un nepieņemt arī pie mums plaukstošo populismu, nenolaist rokas, bet apzināties sava vārda spēku un iestāties par liberālās demokrātijas vērtībām.”
Inese Vaivare, LAPAS direktore
Kampaņas mērķauditorija
- Ikviens domājošs iedzīvotājs
- Lēmumpieņēmēji
- Mediji
- Nevalstisko organizāciju aktīvisti
Kampaņas norises laiks
2017. gada jūnijs – 2018. gada marts
Kampaņas pasākumi
2018. gada 29. janvārī pilsoniskās sabiedrības organizācijas no Horvātijas (CROSOL), Latvijas (LAPAS) and Slovēnijas (SLOGA) uzsāka Eiropas līmeņa interneta kampaņu pret neliberālās demokrātijas uzplaukumu Eiropā. Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) ir viena no kampaņas rīkotājām, turklāt vairākas kampaņas tematiskās aktivitātes Latvijā aizsākās jau 2017. gada vasarā festivālā LAMPA, kad sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni tika izveidots simbolisks grafiti “Vārda spēks”.
- Starptautiska diskusija “Kur gan esi Tu – vienrinde par nesadzirdētajiem?“ sarunu festivāla LAMPA 2017 ietvarā, kurā piedalījās žurnālisti no Latvijas, Ungārijas, Polijas un Igaunijas, kas bija aizsākums arī rakstu sērijai par notiekošo šajās valstīs.
- Cēsīs, Raunas ielā 9, sarunu festivāla LAMPA 2017 ietvarā tika atklāta mākslinieka Dainis Rudens grafiti siena “Vārda spēks”
- LAPAS telts “Vārds spēks” sarunu festivāla LAMPA 2017 ietvarā piedāvāja sarunas un diskusijas, praktiskās darbnīcas, festivālā tapušu īsfilmu pirmizrādi, tiešraidi no kolonijas, interaktīvās spēles, darbnīcas bērniem. Pasākumi tapa sadarbībā ar mūsu domubiedriem un draugiem: Latvijas Zemnieku federāciju, Ilzi Dzenovsku, biedrību “Zaļā brīvība”, kustību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, atbalsta un resursu centru visieem, kurus skar HIV un AIDS “Dia+Logs”, biedrību “Zemes Draugi”, Kaņepes Kultūras centru, Patvērums “Drošā māja”, Avantis, Young Media Sharks, Bērnu Vides skolu.
- Attīstot kampaņas ideju, LAPAS rīkoja Pasaules labāko ziņu dienu 2017 un koordinēja Globālās izglītības nedēļu 2017 visā Latvijā.
Par neliberālajām demokrātijām
Neliberālo demokrātiju fenomens samazina demokrātijas konceptu līdz vienkāršai daudzpartiju sistēmai, un tajā pašā laikā arī mēģina nomākt vai insititucionāli marginalizēt visus palikušos pamatkomponentus, kuri nepieciešami, lai demokrātiska plurālistiska sabiedrība varētu adekvāti darboties. Šajā ziņā tā sauktie neliberālo demokrātiju līderi uzbrūk cilvēktiesībām – īpaši tām, kas saistītas ar pulcēšanās, biedrošanās un izteikšanās brīvību. Viņu uzbrukums tieši vērsts pret kritiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, neatkarīgiem medijiem, arī neatkarīgām tiesu sistēmām un citām institūcijām, kuras atbildīgas par cilvēktiesību aizsardzību un demokrātijas funkcionēšanu. Šis fenomens bija labi pazīstams ārpus ES, bet pāris pēdējo gadu laikā tas sācis izplatīties arī ES robežu ietvarā.
“Ar šo kampaņu mēs vēlamies nodot dažādus vēstījumus no Austrumeiropas valstīm. Mēs ticam, ka Eiropai ir jāmainās un jākļūst demokrātiskākai, nodrošinot spēcīgāku cilvēktiesību vērtību aizsardzību, sākot no pilsoniskajām un politiskajām, līdz pat ekonomiskajām tiesībām. Mēs vēlamies dzīvot tādās sabiedrībās, kurās liberālās tiesības nav marginalizētas sociāli ekonomiskās tiesības un otrādi. Solidaritātes un demokrātijas idejai Eiropā ir jādzīvo. Vairāk demokrātijas saliedētai demokrātijai.”
Gordan Bosanac, Horvātijas platformas CROSOL prezidents
Resursi
Projekta „Vairāk demokrātijas saliedētākai Eiropai“ ietvaros četrās valstīs tika radīti grafiti mākslas zīmējumi, kuri spilgti attēlo galvenās neliberālas demokrātijas tendences. Darba rezultāts ir vērojams šajā video
Kampaņas baneris: Latvija
Kampaņas baneris: Horvātija
Kampaņas baneris: Slovēnija
Kampaņas baneris: Ungārija
Kampaņa norisinājās projekta “More Democracy for More Europe” (Vairāk demokrātijas saliedētākai Eiropai) ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Eiropa pilsoņiem”.
